Atbilstoši valsts likumā noteiktajām svētku dienām un uzņēmuma faktiskajai situācijai darba dienas svētku paziņojums 2022. gadam ir šāds:

· No 1. maija līdz 3. maijam (no svētdienas līdz otrdienai)Kopā trīs dienas!!!

Darba dienas zināšanas:

Darba diena ir vasaras brīvdiena, kas saistīta ar piemājas griliem, baseina ballītēm, parādēm un citām siltā laika izklaidēm. Protams, tā iezīmē arī sezonas beigas un lielisku rudens aktivitāšu sākumu, piemēram, aizmugures aizvēršanu, ķirbju laukumu apmeklēšanu un rudens stādīšanu. dārzi.Bet Darba svētki ir daudz vairāk nekā vasaras sagaidīšana, pat ja — godīgi sakot, šobrīd — lielākā daļa no mums neatceras, kā un kad svētki sākās vai pat par ko tie bija. Jūs droši vien zināt, ka tas ir jādara. ar darbu, kaut vai tikai vārda dēļ.Bet izrādās, ka Darba svētkiem ir gara, aizraujoša un pat vardarbīga vēsture, kas aizsākās 19. gadsimta beigās.

No sliktajiem darba apstākļiem, kas radīja strādnieku kustību, līdz masu streikiem, kuru dēļ Kongress septembra pirmo pirmdienu pasludināja par likumīgu brīvdienu, notikumi saistībā ar Darba svētkiem ir veicinājuši vienu no nemierīgākajiem laikiem Amerikas vēsturē. Mēs esam iekļāvuši daudz faktu par šīm grūtajām dienām un izpētītas citas vieglākas tēmas, tostarp tas, vai tiešām ir slikti valkāt baltu apģērbu pēc brīvdienām. Pēc tam, kad esat iemācījuši sev visu, ko zināt par Darba svētkiem, izbaudiet pēdējos vasaras mirkļus, lasot par labākie veidi, kā to atzīmēt ar Darba svētku pasākumiem.
Darba diena, ar kuru tiek svinēti amerikāņu strādnieki un viņu sasniegumi, radās cīņā par sliktu darba apstākļu labošanu. Rūpnieciskā revolūcija ievadīja ražošanas laikmetu, nesot sev līdzi 12 līdz 16 stundu darba dienas 7 dienas nedēļā, bieži vien nedrošā un antisanitārā vidē. Drīz vien protesti pret šiem apstākļiem izcēlās visā valstī.

Līdz 1800. gadu beigām strādnieki bija izveidojuši arodbiedrības no krasta līdz krastam, lai palīdzētu cīnīties par labākiem darba apstākļiem. 1882. gada 5. septembrī aptuveni 10 000 Ņujorkas arodbiedrību biedru, atsakoties no vienas dienas algas, devās gājienā no Rātsnama uz Savienības laukumu. pirmais pro-darbinieku gājiens Amerikas vēsturē. Pārsteidzoši, ka Ņujorka nav pirmais štats, kurā pieņemti tiesību akti, kas atzīst Darba dienu. Šis gods pieder Oregonas štatam, kas 1887. gada 21. februārī ap to izveidoja svētkus. gadā Ņujorkas štats sekoja šim piemēram, Kolorādo, Masačūsetsa un Ņūdžersija. Līdz 1894. gadam vēl 23 štati bija noteikuši Darba svētku brīvdienas.

Tomēr tikai pēc Pullman Palace Automobile Company darbinieku 1894. gada maija streika un nāvējošās vardarbības, kas sekoja, prezidents Grovers Klīvlends ierosināja Darba dienu noteikt par valsts svētkiem. 1894. gada 28. jūnijā, lai labotu strādnieku problēmas. žogi, viņš parakstīja likumprojektu, kas paredz septembra Darba dienas pirmo nedēļu.Kamēr prezidents Klīvlends parakstīja tiesību aktus, kas Darba svētkus padarīs par nacionāli atzītiem svētkiem, viņš nebija pirmais, kurš iesniedza likumprojektu.Šī atšķirība pieder vienam no diviem cilvēkiem. Pīters Makgvairs, Amerikas Darba federācijas līdzdibinātājs, parasti tiek uzskatīts par padomu amerikāņu strādniekiem doties atvaļinājumā 1882. gadā. Tomēr daži vēsturnieki uzskata, ka tāda paša doma bija Metjū Magvairam, kurš bija tā paša gada sākumā, kad viņš strādāja par sekretāru. no Centrālās savienības.
Saskaņā ar Marijas Klēras teikto, noteikums nevalkāties baltā krāsā pēc Darba svētkiem, iespējams, sākās 1800. gadu beigās, kad turīgi amerikāņi vasaras mēnešos atpūtās ārpus pilsētas. Pēc rudens atgriešanās vēsāka temperatūra nozīmē valkāt smagākus audumus ar smagākām krāsām. pēc Darba dienas nav balto. Lai kāds būtu šī vecmodīgā rīkojuma iemesls, labā ziņa ir tā, ka mūsdienās neviens nejūt vajadzību to ievērot.
Lai gan ASV un Kanādā Darba svētki vienmēr ir pirmā septembra pirmdiena, 1. maijs tiek svinēts vairāk nekā 90 citās valstīs. Pazīstams kā Starptautiskā darba diena un Darba diena, šie 1. maija svētki sakrīt ar Maija svētkiem, seniem svētkiem.